Olbaltumi jeb proteīni ir būtiskākā dzīvo organismu sastāvdaļa, tos veido aptuveni 20 dažādas aminoskābes. Parasti astoņas no tām ir neaizstājamās jeb svarīgās aminoskābes, kuras organismā nevar sintezēties, tāpēc tās obligāti jāuzņem ar uzturu, savukārt pārējās cilvēka organismā veidojas no neaizstājamajām aminoskābēm. (Zīdaiņu un dažu neveselu cilvēku organisms nespēj sintezēt lielāku aminoskābju skaitu.) Lasīt tālāk

Vai mūsu senči ēda gaļu?
Nē! Ne tik sen daudzu pētījumu rezultātā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka mūsu senči bijuši veģetārieši, izņemot ārkārtas krīzes periodus. Vienīgi pēdējā ledus laikmetā, kad ierastā pārtika – rieksti, augļi un dārzeņi – kļuva nepieejama, senajiem cilvēkiem nācās uzturā lietot gaļu, lai izdzīvotu. Diemžēl šis ieradums saglabājās arī pēc ledus laikmeta beigām – dažiem nepieciešamības pēc (kā eskimosiem un ciltīm, kas dzīvo galējos Ziemeļos), citiem tradīciju vai tumsonības pēc. Tomēr cilvēces vēsturē vienmēr bijušas personības un pat cilvēku grupas, kas apzinājās tīras pārtikas svarīgumu vai nu veselības un skaidra prāta labad, vai arī dvēselisku iemeslu dēļ. Šie cilvēki bija veģetārieši. Lasīt tālāk

Informācija sakārtota pēc pētījumu publicēšanas datuma dilstošā secībā. Lasīt tālāk

Tas, kā trūkst vairumā diskusiju par vegānismu, ir ekonomiskais konteksts. Parasti dzīvnieku apspiešanas jautājumiem pieiet no līdzjūtības un aizspriedumu puses: dzīvnieki tiek ekspluatēti un iznīcināti tikai tāpēc, ka mēs tos redzam kā zemākus par cilvēkiem, un tāpēc, ka tas mums sniedz baudu. Patiesībā problēma slēpjas dziļāk nekā tikai nežēlībā. Kapitālisma apstākļos tiek ekspluatēti ne tikai dzīvnieki – tiek ekspluatēti visi un viss, sākot no lauksaimniecības zemēm, mežiem un beidzot ar pašiem zemkopjiem, fermu darbiniekiem un katru no mums. Dzīvnieku apspiešana vienkārši ir redzamāka, jo tā izpaužas dzīvu radību slaktēšanā; bet tie nav tikai dzīvnieki, kurus paverdzina un pārveido mūsu sabiedrība. Lasīt tālāk

Gaļā ir daudz lielāka toksisko vielu koncentrācija nekā augos. Tā kā dzīvnieki atrodas barības ķēdes augšgalā, tajos uzkrājas ne tikai tās indīgās ķīmiskās vielas, kas tiek lietotas, apstrādājot laukus, kuros audzē lopbarību, bet arī tie kaitīgie ķīmiskie elementi, kuri ietilpst stereoīdos, ko dod lopiem, lai tie augtu ātrāk, antibiotikās, ar kurām tos ārstē, un indēs, kuras izmanto cīņā ar dzīvnieku parazītiem. Bez tam daudzi dzīvnieki tiek baroti ar citu dzīvnieku atliekām, un tas vēl vairāk paaugstina toksisko vielu koncentrāciju šo dzīvnieku gaļā, kā arī govs pienā. Lasīt tālāk

Šajā tabulā redzami olbaltumvielu ziņā bagātākie veģetārie (zaļā un zilā krāsā) un vegānie (zaļā krāsā) produkti, kā arī daži populārākie gaļas produkti (brūnā krāsā). Tie sakārtoti pēc olbaltumvielu īpatsvara dilstošā secībā; šie dati attiecas uz produktu ēdamo daļu pirms to apstrādes (sausi zirņi, pupiņas un makaroni; jēla gaļa). Dati ņemti no “USDA National Nutrient Database“. Lasīt tālāk

Lielākā daļa planētas iedzīvotāju nedzer pienu, jo viņu organisms nespēj sašķelt piena cukuru jeb laktozi. Laktozes nepanesamība ir ģenētiski pārmantots enzīma laktāze (beta-galaktizāde) trūkums. Ja cilvēka organismā trūkst laktāzes, piena cukurs netiek sašķelts, nesašķelto laktozi fermentē daudzas zarnu mikrofloras baktērijas, un šī procesa rezultātā veidojas taukskābes, gāzveida savienojumi u.c. starpprodukti, kas var izraisīt vēdera uzpūšanos, pastiprinātu gāzu izdali, caureju, vēdersāpes, nelabumu un sliktu elpu. Šie simptomi var parādīties arī vairākas stundas pēc piena lietošanas un turpināties līdz pat trim dienām. Lasīt tālāk

Piens, kā jau visi lielie dārgumi, ir saistīts ar noteiktiem iebildumiem. Mūsu sabiedrībai arvien vairāk attālinoties no dabas un kļūstot arvien sintētiskākai, šie iebildumi pārvēršas par nopietniem brīdinājumiem. Lasīt tālāk

Fermas govis mūsdienās ir pārvērstas piena mašīnās. Dabiskos apstākļos visu govs pienu izlieto teliņš; govis baro savus mazuļus, rotaļājas un veido noturīgas savstarpējās attiecības. Fermu govis tiek turētas lielā šaurībā, nereti tās neredz saules gaismu un tām nav iespēju baroties dabiski – ganoties pļavās. Teļi no mātēm parasti tiek nošķirti drīz pēc piedzimšanas, un teliņiem paredzētais piens nonāk uz cilvēku galdiem, bet pašus teliņus, ja tie netiek noslaktēti, dažkārt baro ar piena aizvietotājiem, kuru sastāvā mēdz būt citu dzīvnieku atliekas. Lasīt tālāk

  • Aktuālā recepte

    Griķu plovs
    Griķu plovs
    1 sīpols, 2 seleriju kāti, 1 gl. griķu, 1 tējk. timiāna, sāls, 1/2 gl. rozīņu, 1/2 gl. sadrupinātu valriekstu, 2 gl. ūdens vai dārzeņu buljona.

    Sīpolu sasmalcina, seleriju kātus sagriež šķēlītēs. Sviestā vai eļļā abus apcep, tad pieber noskalotus griķus, maisot izkarsē kādu minūti. Pievieno ūdeni vai buljonu, timiānu, sāli, rozīnes, uzliek vāku, sautē apmēram 10 – 15 min. Tad pievieno riekstus un pasautē vēl 5 minūtes. Samaisa, ļauj zem vāka uzbriest vēl 5 minūtes.
  • Aptauja

    Es biju veģetārietis/vegāns, bet vairs neesmu, jo:

    Aplūkot rezultātus

    Loading ... Loading ...