Mēs apdzīvojam pasauli un dalām tās resursus ne vien ar cilvēkiem, bet arī ar citām sugām, turklāt gan ar vieniem, gan otriem attiecības var būt ļoti dažādas – ģimeniskas, draudzīgas un arī vardarbīgas. Cilvēku attiecību gadījumā runājam par taisnīgumu, kas nosaka pieļaujamo un nepieļaujamo. Bet starp cilvēku un dzīvnieku parasti ir īpašuma un īpašnieka attiecības, kurās jautājumam par taisnīgumu nemaz  nav vietas, jo īpašnieks ar savu mantu var darīt gandrīz jebko. Dzīvnieki praktiski vienmēr tiek uzlūkoti kā īpašums – saistībā ar to noderīgumu cilvēkam – kā “ēdamie”, “medījamie”, “izklaidei domātie”, “eksperimentos izmantojamie” un tā tālāk. Lasīt tālāk

“Es neticu veģetārismam, jo es neticu nekam. Mani mācekļi nav veģetārieši kulta vai ticības dēļ. Viņi ir veģetārieši tādēļ, ka meditācija viņus ir padarījusi cilvēcīgākus. Viņi vairāk ieklausās sirdī un redz, cik muļķīgi ir tas, ka cilvēki nogalina dzīvas būtnes tikai tāpēc, lai viņas apēstu. Manu mācekļu jutīgums un estētikas izpratne nosaka to, ka viņi ir veģetārieši. Lasīt tālāk

“Es nepiederu tiem, kuri uzskata, ka, ēdot gaļu, tu nevarēsi sasniegt apgaismību. Jēzus kļuva apgaismots. Muhameds kļuva apgaismots. Ramakrišna kļuva apgaismots. Nekādu problēmu. Tu vari ēst neveģetāru barību un iegūt apgaismību. Tātad šeit nav nekādu reliģisku problēmu. Lasīt tālāk

Budisms māca izkopt redzējumu, ka visas jūtošās būtnes patiešām ir jūtošas būtnes, kuras ir pelnījušas cieņu un rūpes. Tos, kuri dzīvo dzīvnieku pasaulē, budisti redz kā radību, kas iepriekšējās dzīvēs ir bijusi mūsu mātes un tēvi, brāļi un māsas, dēli un meitas – un kādreiz būs atkal. Šāds skatījums paver ceļu līdzjūtībai, bet līdzjūtība nozīmē rīcību. Lasīt tālāk

Dzīvnieki, kurus cilvēki audzē apēšanai, spēj just gan sāpes, gan izmisumu – gluži tāpat kā suņi, kaķi un paši cilvēki. Starp iemesliem, kādēļ veģetārieši atsakās ēst dzīvnieku gaļu, ir arī tie paši, kuru dēļ lielais vairums cilvēku kategoriski atsakās ēst kaķu un suņu gaļu. Lasīt tālāk

Dzīvniekiem, kurus cilvēki ēd, izmanto zinātnē, medī, tur nebrīvē un ekspluatē citos veidos, ir sava dzīve, kura viņiem ir svarīga. Tās vērtību nenosaka vien tas, kādu peļņu, komfortu, izklaidi vai baudu dzīvnieki sniedz cilvēkiem. Dzīvniekiem nav vienalga, kas ar viņiem notiek. Lasīt tālāk

  • Aktuālā recepte

    Borščs ar pupiņām, žāvētām plūmēm un upenēm
    Borščs ar pupiņām, žāvētām plūmēm un upenēm
    1 biete, 1 burkāns, 1 kartupelis, 1 l ūdens vai dārzeņu buljona, 4 ēdk. adzuki pupiņu, 6 žāvētas melnplūmes, 1 ēdk. upeņu ievārījuma, 1 šķēlīte citrona, 1 cm svaiga ingvera saknes vai čili, šķipsniņa malta koriandra un asafetīdas (ja tās nav, ņemiet ķiploku), 2 krustnagliņas, 2 lauru lapas, augu eļļa, lociņi rotājumam.

    Ūdenī ieber pupiņas (nav jāmērcē) un vāra 20 min. Tikmēr nomizo, sarīvē svaigu bieti un burkānu, sagriež kartupeli. Pannā dažas sekundes apcep visas garšvielas, tad pievieno burkānus, apcep, līdz tie kļūst spilgtāki. Pievieno pupiņām, reizē pieliek žāvētās plūmes (pēc vēlēšanās tās var sagriezt sīkāk). Tad apcep bietes, līdz tās sāk sautēties savā sulā. Pievieno zupai. Tad zupā liek kartupeļus. Kad tie gatavi, zupai pievieno upeņu ievārījumu un sulu, ko izspiež no citrona šķēlītes. Pārkaisa lociņus.
  • Aptauja

    Es biju veģetārietis/vegāns, bet vairs neesmu, jo:

    Aplūkot rezultātus

    Loading ... Loading ...