SpinātiVisas* uzturvielas vajadzīgā daudzumā pieaudzis cilvēks var uzņemt, piemēram, ar zemāk redzamajām ēdienkartēm, kuru sastāvā ir tikai augu valsts produkti, tādēļ tās ir piemērotas arī vegāniem. Šīs ēdienkartes veidotas, balstoties uz zinātnieku ieteiktajām optimālajām ogļhidrātu, šķiedrvielu, olbaltumvielu un neaizstājamo aminoskābju, tauku un neaizstājamo taukskābju, minerālvielu* un vitamīnu* diennakts devām 70 kilogramus smagam pieaugušajam ar kopējo ēdienkartes enerģētisko vērtību 2500 kilokalorijas. Lasīt tālāk

Bāls, viegli iezaļgans distrofiķis grīļīgu gaitu vai tukla amēba ar izkaltušām smadzenēm un mazasinību – apmēram tādu Jums cenšas iztēlot veģetārieti, padzirdējuši, ka neēdat gaļu? Vai klusībā baidāties, ka tāds tiešām kļūsiet, sevišķi, ja neēdīsiet vēl arī zivis un olas, vai pat pienu?

Protams, veselīgs veģetārisms nav dzīvošana no kolas, čipsiem un šokolādes batoniņiem, vai pliku salātlapu graušana. Apkopojot savu vairāk kā 10 gadu praktisko pieredzi veselīga veģetārisma piekopšanā, es pacentīšos īsi pastāstīt, kas, kā un kāpēc praksē darāms, lai ēstu sabalansēti. Lasīt tālāk

Saskaņā ar jauna dāņu pētījuma rezultātiem gaļas lietošana uzturā ievērojami palielina risku saslimt ar krūts vēzi, it īpaši to sieviešu grupā, kuras nes noteiktus gēnus, kas aktivizē gaļas produktos esošos toksīnus. Pētījuma rezultāti publicēti žurnāla “European Journal of Cancer Prevention” 2008. gada februāra izdevumā. Lasīt tālāk

Katrs veģetārietis iesācējs gribētu zināt, kā tad viņam tālāk dzīvot, un ko tad viņš var un ko vajadzētu ēst. Dodam dažus ieteikumus, kādus produktus un ko jums vajadzētu lietot uzturā. Lasīt tālāk

Veģetāriešu uzturs, tāpat kā visēdāju uzturs, ir veselīgs tikai tādā gadījumā, ja tajā ir ietverti daudzveidīgi produkti un ja tiek ievēroti pareizas ēšanas un veselīga dzīvesveida pamatprincipi. Ja uzturs ir izteikti vienveidīgs un to pārsvarā veido tikai divi vai trīs galvenie produkti, tad tas var kaitēt veselībai neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir veģetārietis vai nav. Ar vienveidīga uztura problēmu visbiežāk saskaras visēdāji, nevis veģetārieši. Veģetārs uzturs, kuru veido dažādi produkti (graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, zaļumi, augļi, rieksti un sēklas) ir pilnvērtīgs un tajā nav nekāda cilvēka organismam nepieciešamo vielu deficīta, – taču tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots veselīgs dzīvesveids. Lasīt tālāk

No vielām, kas cilvēkam obligāti jāsaņem ar uzturu, gaļā nav tādu, ko nevarētu saņemt ar augu valsts produktiem.

Dzīvnieki taukus, tajā skaitā neaizstājamās taukskābes, un olbaltumvielas, tajā skaitā neaizstājamās aminoskābes, kā arī visas minerālvielas un lielāko daļu vitamīnu uzņem, ēdot augus (izņemot dzīvniekus-gaļēdājus, kuri šīs vielas uzņem ar citu dzīvnieku starpniecību). Tātad arī cilvēki, kas ēd gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus, lielāko daļu barības vielu ir saņēmuši no augiem – tieši un ar dzīvnieku starpniecību. Veģetārieši dzīvniekus kā starpniekus izmanto mazāk, vegāni neizmanto nemaz, tādējādi mazinot liekas ciešanas, ietaupot resursus un izvairoties no tām kaitīgajām ķīmiskajām vielām, kas lielā koncentrācijā uzkrājušās dzīvnieku izcelsmes produktos. Lasīt tālāk

Veģetārā uzturā parasti nav vērojams minerālvielu deficīts, taču, ja uzturs nav daudzveidīgs un veselīgs, organismā var rasties dzelzs, cinka, kalcija un joda trūkums, jo viens no šo minerālvielu galvenajiem avotiem Latvijas iedzīvotāju uzturā ir dzīvnieku valsts produkti. Lasīt tālāk

Dzelzij ir ļoti svarīga loma cilvēka organisma dzīvības procesu nodrošināšanā. Dzelzs ir galvenā hemoglobīna sastāvdaļa – hemoglobīns ir savienojums, kas atrodas sarkanajos asinsķermenīšos un organismā veic skābekļa transporta funkciju. Dzelzs deficīts izraisa anēmiju jeb mazasinību, un organisms saņem par maz skābekļa. Tiek lēsts, ka dzelzs trūkuma izraisīta anēmija varētu būt līdz pat 15 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Anēmijas pazīmes ir nogurums, ādas bālums, reiboņi, paātrināta sirdsdarbība. Lasīt tālāk

Olbaltumi jeb proteīni ir būtiskākā dzīvo organismu sastāvdaļa, tos veido aptuveni 20 dažādas aminoskābes. Parasti astoņas no tām ir neaizstājamās jeb svarīgās aminoskābes, kuras organismā nevar sintezēties, tāpēc tās obligāti jāuzņem ar uzturu, savukārt pārējās cilvēka organismā veidojas no neaizstājamajām aminoskābēm. (Zīdaiņu un dažu neveselu cilvēku organisms nespēj sintezēt lielāku aminoskābju skaitu.) Lasīt tālāk

Informācija sakārtota pēc pētījumu publicēšanas datuma dilstošā secībā. Lasīt tālāk

Nākamā lapa →

  • Aktuālā recepte

    Pikantā aukstā zupa
    Pikantā aukstā zupa
    1 l kefīra, 1 burka marinēto biešu (garšas ziņā ieteicamākās ir Spilvas Klasiskās), 1/2 garā svaigā gurķa, 4-5 redīsi, 10 – 15 lakšu lapiņas*, maza buntīte diļļu, 1 tējk. ājurvēdiskās melnās sāls, 1/2 tējk. Dijon sinepju.

    Bietes notecina. Gurķi un redīsus sagriež vai sarīvē salmiņos. Sasmalcina zaļumus. Visu sajauc, pievieno sāli un sinepes, pielej kefīru, vēlreiz samaisa. Atstāj ledusskapī vismaz 15 min., bet labāk uz 1 stundu ievilkties.

    * lakši jeb meža ķiploki ir aizsargājams augs – neplūciet mežā! Lakšus var izaudzēt paši (sēklas nopērkamas dārzkopības veikalos). Pērkot tirgū, painteresējieties, kur pārdevējs tos lasījis. Ja lakši nav pieejami, pievienojiet zupai sakapātu ķiploka daiviņu.
  • Aptauja

    Es biju veģetārietis/vegāns, bet vairs neesmu, jo:

    Aplūkot rezultātus

    Loading ... Loading ...