Ar to pašu ir skaidrojami arī zemi aptaujāto vidējie ienākumi, kā arī ar jautājuma neizpratni – netika pievērsta uzmanība piebildei par ģimenes vidējiem ienākumiem, nevis paša respondenta ienākumiem (kuru nav lielākai daļai no skolniekiem un studentiem) (sk. 1.4.att.). Arī ar esošo ekonomisko situāciju valstī var skaidrot Latvijas veģetāriešu zemos ienākumus, kas ir pretstatā Rietumvalstu veģetāriešu sociāli-ekonomiskajam statusam (galvenokārt vidējais un augstākais slānis[2]).

2. Veģetārisma izvēles iemesli

Svarīgākie veģetārisma iemesli Latvijas veģetāriešiem ir ētika (dzīvnieku nogalināšanas un patērēšanas amorālums) un dzīvnieku tiesības, kā arī rūpes par savu veselību (sk. 2.1.att.). Tas liecina par to, ka Latvijas veģetāriešiem ir potenciāls kļūt pat aktīvu sociālu kustību, līdz ar tās dalībnieku motivāciju uzturēt ne tikai personīgo veselību, bet ietekmēt sabiedrību mainīt uzskatus attiecībā uz dzīvnieku tiesībām.
Kategorijā „Cits” tika minētas tādas atbildes kā „vēlme izmēģināt” un interese par to, vai varēs iztikt bez gaļas ēšanas.

Sievietēm nedaudz vairāk kā vīriešiem (par 6-8%) ir svarīgi veselības un reliģijas iemesli, savukārt vīriešiem svarīgāki (par 14%) ir apkārtējās vides aizsardzības iemesli. No tā var secināt, ka vīrieši biežāk veģetārismam pievēršas objektīvu iemeslu dēļ, bet sievietes – subjektīvu un personīgu iemeslu dēļ.

3. Veģetārisma kā dzīvesveida raksturojumi Latvijā

Lielākā daļa no respondentiem atzīst, ka veģetārisms viņiem nozīmē dzīvesveidu, un tikai 7% to uzskata tikai par diētu. Turklāt 8% respondentu uzskata veģetārismu par nepieciešamību, kas izriet no viņu dzīves uzskatiem par vērtībām (sk. att. 3.1.). Tas liecina par veģetārismu kā saistītu ar vērtību kopumu, kas ietekmē arī dzīves stilu kopumā.

Atvērtajā jautājumā par to, vai Latvijā ir vai nav viegli būt par veģetārieti, respondentu viedokļi dalās. Gandrīz puse no aptaujātajiem (45%) uzskata, ka Latvijā nav grūti būt par veģetārieti, piebilstot, ka viss ir atkarīgs no personīgās pārliecības šīs izvēles pareizumā (sk. att. 3.2.). Šie cilvēki nepievērš lielu nozīmi sabiedrības attieksmei pret viņu veģetāro pozīciju (vai pat cenšas neatklāt apkārtējiem savu veģetārismu, izvairoties no jautājumiem vai skaidrojot to ar ārstu ieteikumiem), un uzskata, ka pēdējos gados Latvijā būt par veģetārieti kļūst vieglāk – Rīgā parādās veģetāriešu restorāni un daudzās sabiedriskās ēdināšanas vietās izveidotas veģetāriešu ēdienkartes, kas gan dažreiz neatbilst veģetāro ēdienu definējumam, bet vismaz piesaista sabiedrības uzmanību un atvieglo ēdienu izvēli pašiem veģetāriešiem. Tas tiek saistīts arī ar veģetāriešu skaita palielināšanos.

Ceturtā daļa no respondentiem (24%) uzskata, ka Latvijā tomēr ir grūti būt par veģetārieti. Biežāk minētie iemesli ir: sabiedrības neizpratne par izvēli neēst gaļu, kas bieži robežojas ar nosodījumu, agresivitāti un vēlmi „pārmācīt” veģetārieti; sociālie stereotipi par gaļu kā neaizvietojamas vielas saturošu pārtiku; niecīga izvēle sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, īpaši ārpus galvaspilsētas, pazemojoša apkalpojošā personāla attieksme (kad veģetārieši spiesti pasūtīt „piedevas ar salātiem”); minimāla veģetāro ēdienu izvēle skolas ēdnīcās; ārstu nekompetence attiecībā uz veģetārās diētas pilnvērtīgumu (visās kaitēs vaino veģetārismu, nemēģinot meklēt citus problēmas iemeslus); dažādi aizspriedumi par veģetārismu.

Un 29% no respondentiem uzskata, ka kopumā būt par veģetārieti nav grūti, tomēr ir neērtības, tādas kā maza veģetāro produktu izvēle lielveikalos un sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kā arī maz specializētu veikalu, gaļas svarīgums svētkos (īpaši Jāņos) un izbraucienos brīvdabā, un informācijas trūkums par veģetārismu sabiedrībā.

Veģetārisma integrācija sabiedrībā

Aptaujātie veģetārismu uztver dažādi. Tas ir gan hobijs, kas saistās ar jaunu recepšu realizāciju, informācijas meklēšanu, kas tomēr neaizņem daudz laika. Tas tiek uztverts arī kā dabisks dzīvesveids, kas izriet no personīgiem uzskatiem par pareizo un nepareizo vai par cilvēku dabisko diētu kopumā. Lielākoties veģetārisms tiek uzsvērts kā brīvprātīgā izvēle, kuru jāpieņem katram individuāli, nemēģinot par tās pareizumu pārliecināt apkārtējos.

Gandrīz puse no respondentiem (46%) plāno audzināt savus bērnus kā veģetāriešus vai pat vegānus (sk. att. 3.3.). Tomēr gandrīz trešā daļa no veģetāriešiem plāno ļaut bērniem pašiem izvēlēties, ko viņi patērēs pārtikā, neuzspiežot savu viedokli. Puse no sievietēm plāno ēdināt savus bērnus veģetāri vai vegāni, turklāt arī veģetārisma stāžs ietekmē lēmumu par bērnu diētu – jo lielāks stāžs, jo vairāk respondenti izvēlās veģetāro diētu saviem bērniem. Var secināt, ka Latvijas veģetārieši uzskata šo diētu par pilnvērtīgu un normālu, pieņemot, ka viņi ir gatavi audzināt savus bērnus šādā uztura režīmā. Tas liecina arī par to, ka veģetārisms ir kaut kas nozīmīgāks par vienkārši diētu.

Veģetārisma ietekme uz patērēšanu

Uztura maiņa uz veģetāro izmaina arī domāšanas virzienu – informanti atzina, ka kopš kļuva par veģetāriešiem, pat ja pirms tam nepievērsās zaļai domāšanai, sāka pievērst tam uzmanību. Kopumā izvēle attiecībā uz patērēšanu kļūst apdomātāka, jo tiek vairāk uzmanības veltīts tam, ko un kur patērē, kādiem mērķiem domāts tas, ko patērē un kā tas tika ražots. Turklāt dažiem patērēšana ne tikai mainās uz „ētiskāko” (nav testēts uz dzīvniekiem utt.), bet arī izplatās uz citām patērēšanas sfērām – preču un resursu patēriņu.

Iespējams, ka veģetārisms, kura dēļ indivīds pievērš uzmanību pārtikas produktu izvēlei, veicina arī pārdomas par patērēšanu kopumā, jo veģetāro produktu ētiskumam ir cieša saistība ar masu patērēšanas negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to arī tie indivīdi, kas uzskata, ka viņu izvēle ir svarīga kopīgu izmaiņu veikšanai, nereti virzās no tikai gaļas nepatērēšanas uz vispārējās patērēšanas mazināšanu.

Visvairāk veģetārisms ietekmējis to respondentu patērēšanas paradumus, kuri veģetārismu uztver kā dzīvesveidu, vai pat patērēšanu. Pēc kļūšanas par veģetāriešiem 11% un 20% no tiem attiecīgi, pērk ievērojami mazāk apģērbu, tehniku, saimnieciskus līdzekļus. Tomēr arī treša daļa (33%) no tiem aptaujātajiem, kuriem veģetārisms nozīmē tikai un vienīgi diētu, patērē nedaudz mazāk ikdienas preču, nekā pirms kļūšanas par veģetārieti (sk. 1. tab.)

1. tabula. Ikdienas preču patērēšana attiecīgi pēc veģetārisma nozīmes

Arī resursu patērēšana ikdienā samazinās visvairāk respondentiem, kas veģetārismu uzskata par dzīvesveidu vai nepieciešamību – 62% un 47% no tiem attiecīgi, mēģina ikdienā mazināt ūdens, elektrības un benzīna patēriņu (sk. 2. tab.). Kopumā, lielākā daļa (57%) no visiem aptaujātiem mēģina ikdienā ekonomēt resursus.

2. tabula. Ikdienas resursu ekonomija attiecīgi pēc veģetārisma nozīmes

Pieņemot, ka ekoprece tiek pieņemta kā prece, kas ir videi draudzīgāka (vieglāk pārstrādājamā iepakojumā, satur mazāk ķimikāliju, nav testēta uz dzīvniekiem), gandrīz visi no aptaujātajiem (81,5%) izvēlas ekopreci, no kuriem 39% biežāk izvēlas videi draudzīgāku preci, pat ja tās cena ir augstāka par parasto preci, un 7,5% no respondentiem ekopreci izvēlas vienmēr (sk. 3. tab.). Tas liecina par apzināto attieksmi pret patērētajiem produktiem, un pat vēlmi maksāt vairāk par vienas preču kategorijas precēm, ja tās ir videi draudzīgākas. Tātad veģetārieši veicina videi draudzīgo preču patērēšanu, spējot veidot pieprasījumu pat uz dārgākām parasto preču alternatīvām vienā preču kategorijā. Ņemot vērā kapitālistiskās ekonomikas likumus, tas noteikti veicinās šīs nišas attīstību.

3. tabula. Ekopreču patērēšana

Trīs ceturtdaļas no respondentiem atzina, ka, iegādājoties preces, pieņem lēmumus dažreiz apdomāti, un dažreiz impulsīvi. Turklāt 24% no aptaujātajiem vienmēr apdomā preču iegādi (sk. att. 3.4.). Vīrieši nedaudz vairāk nekā sievietes, kā arī respondenti ar augstāko izglītību biežāk nekā pārējie patērē vienmēr apdomāti. Arī šis patērēšanas aspekts liecina par apzināto patērēšanu, kas ir pretstatā ar masu patērēšanas sabiedrības normām.

Vairāk kā puse (61,5%) no respondentiem uzskata, ka sekmē sabiedrības un vides problēmu risināšanu. Biežāk tika minēti tādi sabiedrības un vides ietekmes veidi kā: vides saudzēšana caur gaļas nepatērēšanu (piem. „ar savu veģetārā uztura izvēli mazinu pieprasījumu pēc gaļas produktiem, gaļas lopu audzēšana mazākā skaitā nodrošina lielāku zemes platību izmantošanu lietderīgāk – nevis ganībām vai lopbarības audzēšanai kaušanai paredzētajiem dzīvniekiem, bet gan zemes izmantošanu augu audzēšanā, kas tiek izmantots kā nepastarpināts produkts”) un pievēršanos videi draudzīgākam dzīvesveidam kopumā (piem. „Neatbalstu olu ražošanas industriju, cenšos iegādāties ES ražotas preces, vairāk pārvietojos ar velosipēdu, izmantoju sabiedrisko transportu. Cenšos labot vecās lietas, lai nebūtu jāpērk jauna. Biežāk izvēlos iegādāties lietotas mantas (dators u.t.t., bet neattiecas uz apģērbu). Biežāk izvēlos bioloģiskās lauksaimniecības produktus.”).

Otrā biežāk minētā atbilde ir personīgā pozitīva piemēra rādīšana sabiedrībai, kas liek apkārtējiem aizdomāties par savu izvēli, kā arī palielina sabiedrības toleranci pret citādāk domājošiem sabiedrības locekļiem. Tas ir saistīts arī ar pēc popularitātes nākamo atbildi – zaļi domājošās sabiedrības veidošana caur savu izvēli. Pirmkārt, respondenti uzsvēra, ka izmaiņas sabiedrībā sākas ar vienu cilvēku un izmaiņas jāsāk no sevis, un otrkārt, viņi akcentē ietekmi uz patērēšanas paradumiem savā ģimenē, draugu un kolēģu lokā (vairāk patērē ekopreces, mazinās gaļas patērēšana utt.).

Tikai 26,5% uzskatīja, ka viņu personīga izvēle nekā neietekmē sabiedrību vai vidi (sk. 3.5. att.).

4. Secinājumi

• Veģetārisms tiek uztverts kā dzīvesveids, kas atbilst noteiktām kopīgām vērtībām;
• Latvijas veģetārieši apzinās personīgās izvēles ietekmi uz vidi un sabiedrību;
• Veģetārieši akcentē pakāpenisku savu vērtību integrāciju sabiedrībā;
• Veģetāriešu kustības pamatā ir neformālās attiecības, kas veicina solidaritāti un nozīmju nodošanu;
• Veģetāriešu kustības vērtības atšķiras no plašākās sabiedrības vērtībām, kas bieži izraisa neizpratni un protestu;
• Veģetārisms sekmē „zaļās domāšanas” pieņemšanu, kas nozīmē patērēšanas mazināšanu, patērēšanas procesa apdomāšanu.

11 komentāri pie “Kāds ir Latvijas veģetārietis?”

1. Eva on 13/07/2009 15:07

   “Kopumā, lielākā daļa (57%) no visiem aptaujātiem mēģina ikdienā ekonomēt resursus.” – nepiekrītu šim apgalvojumam, manuprāt, tas ir pārsteidzīgs, jo:
   Es arī piedalījos šajā aptaujā. Jautājums bija par patērēšanas paradumiem pēc kļūšanas par veģetārieti. Es sāku taupīt resursus un iepirkties mazāk īsi pirms kļūšanas par veģetārieti, līdz ar to atbildēju, ka tagad nepatērēju mazāk, jo mazāk jau vairs nevaru. Pēc šī aptaujas secinājuma es ietilpstu tajos 43 %, kas nemēģina taupīt. :)

2. Agnese B. on 10/12/2009 22:12

   Vecumu diagramma ir šķērsām! (Atkarībā no kopējo aptaujāto vidējā vecuma)

3. Zaķis on 10/12/2009 23:12

   Kāpēc Tu tā domā, Agnes?

4. nat on 18/04/2010 12:04

   Pedeja laika esmu daudz lasijusi par neprecizitatem statistika un aptaujas, un sis, liekas, ir viens no tadiem variantiem, kad es nevaru 100% ticet ka rezultati ir objektivi. Bet labs darbs, liels paldies tiem, kas tos datus savaca un analizeja!

   “Pēc kļūšanas par veģetāriešiem 11% un 20% no tiem attiecīgi, pērk ievērojami mazāk apģērbu, tehniku, saimnieciskus līdzekļus”.

   Piekritu, ka mana gadijuma tiesi raw vegan, kluva par lielu impulsi pilniba parskatit savus “pateresanas paradumus”. Un tas ne tikai tere naudinu, bet ari laiku!

5. Betula on 18/04/2010 14:04

   Būtu nereāli forši, ja jūs ne tikai apliktu, bet arī pamatotu, kāpēc tieši liekas, ka šis ir no tiem variantiem, kam nevar ticēt un kura rezultāti nav objektīvi vai galīgi šķērsām.

6. Dana on 09/01/2011 19:01

   Ļoti interesanta statistika.
   Es pašlaik rakstu bakalaura darbu par tēmu, saistītu ar veģetāra dzīvesveida ietekmi uz vidi, un gribētu izmantot jūsu pētījumu par vienu no datu avotiem mana darba teorijas nodaļā.
   Ja jūs tām neiebilstāt, vai jūs varētu man uzrakstīt uz e-pastu, kas ir pētījuma autors un kurā datumā tas bija paveikts? (tas ir info literatūras atsaucei)

7. Betula on 10/01/2011 20:01

   Pētījuma autores vārds minēts raksta sākumā – Dana Ansberga. Viena datuma šim pētījumam nav, jo tas bija ilgstošāka laika perioda darbs. Uzrakstiet Danai draugiem.lv portālā, gan jau viņa Jums zinās paskaidrot sīkāk.

8. Dana Ansberga on 10/01/2011 21:01

   Dana, arī mans pētījums tika veikts bakalaura darba ietvaros, 2009. gada pavasarī. Ja i citi jautājumi raksties man uz: gegenteil at inbox dot lv

9. Indra on 13/01/2011 15:01

   Es tādām aptaujām nepiekrītu, realitāte ir cita. :) Bet jebkurā gadījumā gana interesanty
   i :)

10. Sintija on 23/09/2011 17:09

    Paldies par šo rakstu, vajadzētu vairāk šādu pētījumu, vairāk faktus, lai izmainītu daudzu veselības aprūpes darbinieku, arī pedagogu mācību iestādēs šaubas un skeptisko, dažkārt neiejūtīgo attieksmi pret veģetāriešiem. Visā pasaulē ir miljoniem veselu, spēcīgu un laimīgu veģetāriešu un vegānu. Tikai pie mums vēl par to ir liela tumsība. Centīsimies to mainīt :)
    Gribēju personīgi palūgt Danas piekrišanu izmantot dažus no datiem savā prezentācijā priekš topošajiem ārstiem. Ja kādam ir vēl kāda statistika par Latviju, lūdzu, dodiet ziņu.

11. Kristine on 16/11/2011 04:11

    Kurā augstskolā/fakultātē šādi darbi tiek rakstīti?
    Ļoti labi, ka vegānu tēma tiek apspriesta. Latvijā un Pasaulē par to vajadzētu runāt arvien vairāk.

Komentēt