Jan
10
Veģetārisma jēdziens ir ļoti plašs. Tā definīcijas ir dažādas, sākot no vienkārša paraduma neēst gaļu un beidzot ar filosofiju dzīvot tā, lai neradītu kaitējumu un ciešanas ne dzīvniekiem, ne augiem. Pastāv dažādi veģetārisma varianti:
- ovolaktoveģetārisms ir izplatītākais veģetārisma paveids Eiropā un Latvijā. Ovolaktoveģetārieši neēd produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, tajā skaitā zivis, dzīvnieku taukus un pārtiku, kurā ietilpst šie produkti, taču uzturā iekļauj olas un piena produktus;
- laktoveģetārisms nepieļauj no nokautiem dzīvniekiem iegūtu produktu un olu izmantošanu uzturā, taču laktoveģetārieši lieto pienu un piena produktus. Laktoveģetārisms ir pasaulē visizplatītākais veģetārisma paveids;
- ovoveģetārisms nozīmē, ka uzturā netiek lietoti produkti, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, un piena produkti. Ovoveģetārieši ēdienkartē iekļauj olas;
- vegānisms ir izvairīšanās no jebkādas dzīvnieku izmantošanas, tādēļ arī vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu. Vegāni neēd ne produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, ne arī olas, piena produktus un medu;
- frutārisms mēdz uzskatīt par visstriktākais veģetārisma paveidu. Frutārieši ēd tikai tos augu izcelsmes produktus, kurus var iegūt, nekaitējot augam, turklāt parasti tos ēd svaigā veidā. Frutārieši ēd augļus, sēklas un dažus dārzeņus, piemēram, tomātus un gurķus, taču neēd augus un tādus dārzeņus kā, piemēram, kolrābji, sīpoli un kartupeļi. Frutārieši parasti neēd graudus un graudaugu produktus, jo graudi tiek ievākti, nocērtot augus.
Par veģetārieti sauc jebkuru cilvēku, kura uzturs atbilst kāda veģetārisma paveida kritērijiem. Cilvēki, kuri uzturā nelieto zīdītāju jeb tā saucamo “sarkano” gaļu, taču ēdienkartē iekļauj mājputnu gaļu un/vai zivis, ir daļēji veģetārieši, kurus reizēm dēvē arī par semiveģetāriešiem. Šādi cilvēki nereti ir nolēmuši kļūt par veģetāriešiem un no gaļas izmantošanas uzturā atsakās pakāpeniski.
Tātad veģetārs uzturs pilnībā izslēdz tādus pārtikas produktus, kuru izcelsme nāk no nokautiem dzīvniekiem, ieskaitot zivis, dzīvnieku taukus un pārtiku, kurā ietilpst šie produkti. Veģetārietis ir cilvēks, kurš lieto veģetāru uzturu.
Jāatzīmē, ka veģetārieši bieži vien atsakās arī no nepārtikas precēm, kuru izgatavošanā ir izmantotas dzīvnieku sastāvdaļas, – ādas un nereti arī vilnas izstrādājumiem, parastajām ziepēm, dažādiem kosmētikas līdzekļiem u.c.
Komentāri
2 komentāri pie “Kas ir veģetārisms un kas ir veģetārietis?”
Komentēt


Aktuālā recepte
Man žēl to cilvēku kuri moka ne tikai sevi bet arī bērnus ar veģetāriem ēdieniem,turklāt veģetārieši ātrāk noveco no olbaltumvielu trūkuma organismā.
Jā, to cilvēku, kuri sevi moka, man arī žēl. Tak labās ziņas ir veselas divas. Pirmā – lielumlielais vairākums veģetāriešu tādi ir aiz brīvas izvēles un bez jebkādām mokām. Otrā – tie, kas vismaz mazliet painteresējas par uzturvielām, necieš arī no olbaltumvielu trūkuma, jo veģetāros ēdienos tās iespējams nodrošināt pat lielākos apjomos, kā ar gaļu.
Man ir tas gods personīgi pazīt vairākus simtus Latvijas veģetāriešu, un, kā likums, viņi visi izskatās ievērojami jaunāki par saviem gadiem. Tā kā baumas par veģetāriešu ātro novecošanu un olbaltumvielu trūkumu viņu organismā ir ļoti stipri pārspīlētas. :)