Kas ir veģetārisms

Iesaki citiem:Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterPrint this pageEmail this to someone

Veģetārisms šaurā izpratnē ir diētas veids vai ēšanas paradums neēst nevienu dzīvu būtni, kam ir seja (dzīvnieki, putni, zivis u.c.). Plašākā nozīmē veģetārisms ir pasaules skatījums, kas paredz izvairīties no ciešanu nodarīšanas citām dzīvām būtnēm. Šī iemesla dēļ liela daļa veģetāriešu cenšas nelietot preces un pakalpojumus, kuru nodrošināšanā ir nodarīts pāri via nogalināti dzīvnieki (ādas, vilnas izstrādājumi, kosmētikas līdzekļi, ziepes u.c.)

Veģetārisma veidi

Visus veģetāriešus pēc to uztura un ikdienas paradumiem var iedalīt vairākās grupās. Katra nākamā no uztura izslēdz aizvien vairāk dzīvnieku un/vai augu izcelsmes produktus. Vajadzības gadījumā katru no veģetārisma veidiem var iedalīt sīkāk, tādēļ aplūkosim pašus galvenos.

  • ovolaktoveģetārisms – pats populārākais no veģetārisma veidiem Eiropā. Šī varianta ietvaros netiek lietota pārtika, kas iegūta no nokautiemkas-ir-veģetārisms-un-kas-ir-veģetārieši dzīvniekiem (gaļa, tauki, kauli). Ovolaktoveģetārieši uzturā lieto olas, pienu un piena produktus.
  • laktoveģetārisms – ietver visus ovolaktoveģetārisma ierobežojumus, taču papildus atsakās no olu izmantošanas. Skaitliskā ziņā šis ir pasaulē izplatītākais veģetārisma veids, galvenokārt, dēļ Āzijas valstīm (Indija).
  • ovoveģetārisms – nelieto uzturā produktus no nokautiem dzīvniekiem un piena produktus, taču ēd olas.
  • vegānisms – neēd pilnīgi nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļa, olas, piena produkti) un atsakas arī no medus lietošanas uzturā. Vegānisms lielāku uzsvaru liek uz ētiskiem apsvērumiem, nevis veselības apsvērumiem. Papildus lieto B12 vitamīnu, jo uzturs to nenodrošina.
  • frutārisms – nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, medu un rūpējās arī par augu labklājību. Tā rezultātā frutāristi atsakās arī no sakņaugiem (burkāni, bietes, sīpoli, ķiploki, kartupeļi u.c.) un graudiem, jo graudi tiek iegūti nopļaujot augu. Frutārisma piekritēji ēd riekstus, augļus, sēklas u.c. auga virszemes daļas (gurķi, tomāti, ķirbji, zirņi, lapas), kuru lietošana neapdraud auga dzīvību un veselību.
  • svaigēšana – atsevišķs veģetārisma paveids, kura ietvaros 75% līdz 100% pārtikas veido termiski neapstrādāti pārtikas produkti vai produkti, kuru apstrādē netiek izmantota temperatūra, kas pārsniedz 42 C. Svaigēšana pieļauj piena produktu un olu izmantošanu. (Neliela daļa svaigēdāju uzturā lieto arī zemā temperatūrā apstrādātu dzīvnieku gaļas produktus un nevar tikt pieskaitīti veģetāriešiem.)